1. Ko Tu prezentē?
Vai jums patīk doties uz mākslas galerijām un vērot gleznas? Ir diezgan liela starpība, vai vienkārši aplūkojam gleznas, vai arī zinām ko vairāk par to autoriem, tēmas kontekstu, varbūt pat gleznošanas metodēm. Par to vairāk varam pasmelties vai nu palasot attiecīgu literatūru, vai arī klausoties muzeju vai izstāžu gidos.Kādā slavenā mākslas galerijā tika pieņemts darbā gids, ko nosauksim par Vilhelmu. Vilhelms bija ļoti sajūsmināts par jauno amatu. Gleznas, kultūras vēsture bija viņa hobijs, viņš varēja stundām par to lasīt un mīlēja arī citiem par to stāstīt. Viņa darbs sākās ar lieliem panākumiem. “Šis ir Monē“, viņš norādīja apmeklētājam uz meistardarbu, un atkāpjoties nedaudz pastāstīja par šo gleznu. “Šis ir Rembranta slavenais darbs“, viņš atkāpās, kamēr apmeklētāji apbrīnoja smalko darbu un bija dzirdamas pieklusinātas apbrīnas skaņas.
Vienkāršs darbiņš. Viegls un iepriecinošs darbs. Bet ar laiku, Vilhelms aizmirsa savu lomu šajā uzdevumā. Viņš sāka domāt, ka cilvēki ir šeit ieradušies, lai redzētu VIŅU. Arvien biežāk, iepazīstinot ar kādu meistardarbu, viņš nevis atkāpās, bet turpat palika.
Kamēr visi sajūsmināti “ūh-ināja“ un “āh-ināja“, viņš palti smaidīja. “Man prieks, ka jums tā patīk“ viņš noteica plaši izplešot krūtis. Viņš sāka jau atbildēt pat ar “Paldies!“ par panākumiem, kas nebija viņa panākumi.
Apmeklētāji neievēroja viņa komentārus, bet nevarēja neievērot viņa kustības. Palikt pie gleznas nebija pietiekami gidam Vilhelmam. Pamazām pamazām viņš sāka stāvēt priekšā gleznai. Līdz beidzot viņa ķermenis pilnībā aizsedza gleznu. Cilvēki vairs nevarēja redzēt meistardarbu, bet tikai gidu. Līdz darba devējs vairs nevarēja klusēt un stingri noteica: “Šis nav par tevi, Vilhelm. Neaizklāj meistaru darbu!“
Mums kristiešiem var būt ekselentas zināšanas par Dievu, par Dieva meistardarbiem, par pravietojumiem. Bet ko mēs ar to visu darām?
